Atceoties noslēguma pasākumu (svētkus), atmiņās ieskan dziesma.
Tāda īpaša., skaista., kura man personīgi ļoti patika, kurai dziedāju līdzi.
Kā tā skanēja.? Atcerēšos! :
Di-vi : Nul-le mū-su la-bā,
Ed-gars ri-pu sau-jā sar-gā,
Mo-cī-ties nav mū-su da-bā,
Di-na-mo spē-ku se-vī gla-bā!
:]]
Es vienkārši nevaru. Es mīlu to dziesmu.
Varbūt tāpēc, ka nekur citur kā vien tājā pasākumā, to atrast un dzirdēt vairs nevar.
Diemžēl.
To dziesmu sauca Zīmēšana, bet piedziedājumā bija mainīti vārdi.!
_
Par Aldara konkursu.
Jā, es domāju, domāju un izdomāju!
Godīgi sakot, idejas pašas skrēja man galvā. :)
Es piedalījos konkursā. Izdomāju trīs saukļus.
Tagad gaidu rezultātus.
Jā, es gribu uzvarēt, jo balva - abonaments - ir tiešām nopietna balva, ko es tiktiešām gribētu iegūt.
Tad jau redzēs kā man būs veicies.
Es improvizēju. Un uzrakstīju kaut ko nepaastu.
Ceru, ka viņi sapratīs un novērtēs.
Bet lai nu kā, - galvenais ir piedalīties.
:]
