Tāda jocīga sajūta. Jau atkal.
Jā, mēs vakar zaudējām. So what?
Tas taču nekas.
Nebija jau tā, ka viņi mūs sasita lupatās, nē. Mums vienkārši nepaveicās.
Edgars vārtos, kā jau vienmēr, bija izcils!
Tas nekas, ka ielaida divus vārtus, bet spēlēja viņš tiešām varonīgi. :)
Prieks par to.
Ceru, ka viņi ātri aizmirsīs šo zaudējumu un skatīsies uz priekšu - nākotnē un domās par nākamo spēli.
Jo nekas traks jau nav noticis. Viss vēl ir tikai priekšā. Viena zaudēta spēle vēl nav pasaules gals.
Mums vēl ir divas spēles priekšā - un visas iespējas uzvarēt.
Gan Kanādu, gan Itāliju.
Mēs to varam. Jo gribam.
_
Internetā šodien izlasīju pāris nejauku komentāru. (lai neteiktu vairāk), un man palika mazliet skumji.
Nesaprotu, kā var pagriezt muguru pret savējiem, nostāties pret viņiem?
Nesaprotu, kāpēc cilvēki neprot saredzēt pozitīvo negatīvajā, un kāpēc vienmēr jāšpļauj inde, pie tam vēl, savējo virzienā.
Man to laikam nesaprast.
Bet jo vairāk es tos mēslus salasos, jo vairāk man gribas savējos aizstāvēt.
Man tas tā ir.
Tāda reakcija.
_
Bet nu, nav jau jāņem galvā `gudru` cilvēku runas, kuri vispār neko nesaprot.
-
Visi gudrie cilvēki ir kopā ar Latvijas izlasi gan priekos, gan bēdās, veiksmēs un neveiksmēs. Kopā līdz galam.
Mēs vienmēr būsim ar viņiem.
_
Tagad pats galvenais ir aizmirst vakardienu un domāt par rītdienu.
Noticēt sev un saviem spēkiem.
Un parādīt visiem, ka Latvija var.
Uz priekšu, Latvija!
Fani ir kopā ar Jums!
Viss būs labi, ticiet!
Jo mēs ticam Jums.!
:]]
