:(

Komentārs. (Par spēli pet Vitjaz.)

listen! 2010-10-28 10:27
Visvairāk man žēl to skatītāju, ~ 9 000 cilvēku, kas tur bija un klātienā vēroja šo spēli.
Jo tā attieksme, ko dinamieši parādīja, savā ziņā, tā bija arī viņu attieksme pret saviem līdzjutējiem.
Cilvēki devās uz spēli, lai atbalstītu savu komandu, visu tik ļoti mīlēto, mūsu, Rīgas Dinamo. Viņi uz katru spēli dodas ar vienu mērķi - palīdzēt, atbalstīt. Un nekas šiem cilvēkiem nav šķērslis, jo viņiem šī komanda ir svarīga, viņiem rūp tas, kā viņiem klājas, kā viņi jūtas. Viņiem ir svarīgi, lai komandai būtu labi, un šie cilvēki dara daudz. Neviens jau neprasa būt arēnā, neviens neprasa atbalstīt, neviens neprasa nokliegt savas balsis, bet viņi tur ir, dar visu, kas ir viņu spēkos, jo viņiem nav vienalga. Varbūt kāds no līdzjutējiem atdod pēdējos santīmus par biļeti, lai tikai tur būtu un atbalstītu, lai būtu kopā ar Dinamo. Viņi domā par komandu.
Bet par ko domā dinamieši.? Viņus baigi interesē līdzjutēji? Nē, viņiem ir vienalga.
Ja viņi mūs vērtētu tikpat augstu cik mēs viņus, tad viņi nespētu vnk slidināties savās mājās, pilnu tribīņu, savu skatītāju, apm. 9 000 cilvēku acu priekšā. Tas ir visskumjākais.
Atziņa, ka starp hokejistiem un līdzjutējiem nav līdzsvara. Kamēr mēs atdodam visu,kas mums ir, lai darītu labu komandai, komanda uz mums nošpļaujas.
Škumji, bet tomēr fakts.
Es šeit nerunāju par zaudējumu, es runāju par attieksmi.
Šķiet, ka šis status `labākie` viņiem neko nenozīmē. Varbūt `labākie` līdzjutēji ir pelnījuši labāku komandu? Vai vismaz labāku sniegumu. :)

Dažkārt vnk tas `stāru` sindroms krīt uz nerviem.
Kas dinamieši būtu bez saviem faniem?
Ja mūsu nebūtu, spēļu atmosfēra būtu tikpat nožēlojama, kā visām citām komandām, neviens nepirktu Dinamo produktus, nepirktu biļetes, kartiņas, kreklus utt., neprasītu autogrāfus, neprasītu nofotogrāfēties. Visu acīs būtu nekas, tāpat kā basketbolisti.

Nevienu jau nevar piespiest mīlēt, bet vismaz izrādīt cieņu viņi jau varēja...
Mums tiešām likās, ka ar savu atbalstu mēs palīdzam, bet tagad tā vairs nešķiet. Kāda jēga iet uz arēnu, ja dinamiešiem ir vienalga, ka mēs tur esam.?
Mēs bijām skaļi, bet tas nelika viņiem iet uz priekšu.
Un ko tālāk?
_
Mēs tagad varbūt dusmojamies, varbūt pasakam kādu skarbāku vārdu, bet tas nenozīmē, ka komanda mums ir mazāk svarīga. Nē, mēs nenododam savējos, mēs esam uzticīgi līdz nāvei un vēlamies, lai arī jūs tādi būtu.
Un ar to skarbumu mēs gribam panākt, lai jūs ieklausītos un lai jūs saprastu.

Jo dažkārt vnk šķiet, ka vienīgie, kas tiešām uz laukuma spēlē no sirds - ir mūsu vārtsargi. :)
Cepums viņiem par to.

___
Mēs mīlam Dinamo. 4ever.

Un tgd uzrīkojiet kādu akciju uz nākamajām mājas spēlēm, lai iepriecinātu tos, kuriem nav vienalga un parādītu savu attieksmi. :]
Mēs tiešām ceram, ka jums nav vienalga.