Es tur biju!
Lai gan iepriekš tas viss man šķita neticami un neiespējami, tomēr viss izdevās, un par spīti visam, es tomēr biju tur!!! :]]
Tas bija mans sapnis. Un tagad sapnis ir piepildījies!
Es nezinu, ko lai raksta, kā lai apraksta emocijas...
Cilvēki bija ļoti pozitīvi un atsaucīgi, un mēs visi kopā, arī šajos svētkos, radījām fantastisku atmosfēru., tikai šoreiz, tajā visā balsī, bija arī mana balss.
Tas bija tas, ko es vēlējos izdarīt. Zinu, ka tā nebija spēle, bet bija feini būt daļai no tās. :)
Hokejisti bija, kā jau parasti, superīgi!
īpaši jau Hartigans un Miķelis. :)
Hārčijs visu laiku tikai smaidīja un jokojās. Tas bija ļoti, ļoti mīļi. Un viņš burtiski pievilināja cilvēkus pie sevis.
Un Miķelim ir tāda, laba aura vai harisma, nezinu, bet kaut kas tāds viņam ir, viņš pozitīvi iedvesmo un prot apieties ar cilvēkiem! ;)
Bija arī daži labi kadri (hokejisti), kuriem bija tāda sejas izteiksme, ka likās, ka jāiet no viņiem pa gabalu, likās, ka viņi, tie `daži`, grib, lai mēs liktu viņiem mieru. Un patiesībā, es tā arī darīju.
Zinu, ka man patīk viņi visi, jo man patīk visa komanda, bet es negribu piespiest kādu gribēt fotogrāfēties vai sniegt autogrāfu. Man patīk, ka viņi to dara ar smaidu sejā, jo tad vienkārši jūties droši un labi, un tad viss vienmēr izdodas labi, un ir ideāls gala rezultāts.
Jā, mani tas mazliet skumdināja, jo es biju gaidījusi pozitīvāku attieksmi pret saviem līdzjutējiem, kas viņus tā mīl un atbalsta, kā neviens cits.
Jo kas gan viņi būtu bez mums, bet no otras puses, kas mēs būtu bez viņiem.?
Nezinu.
Man ir neizsakāms prieks par to, ka varēju tur būt, ka aizvadīju lielisku, ja ne lieliskāko dienu savā dzīvē, ka satiku feinus cilvēkus un mūsu hokejistus, redzēju visu komandu un trennerus, labi pavadīju laiku, ieguvu citādāku priekšstatu par cilvēkiem un lietām, sajutu īsto atmosfēru.^^
Neaprakstāmi. Satriecoši. Ideāli.
Un ceru, ka atkārtojami. :)
Redzēju šo pasākumu arī pa TV. Un man jāsaka, ka pa televizoru, tas nebija ne tuvu tā, kā tas bija tur - klātienē. :))
Protams, ieraudzīju arī sevi pa Tv. (giggle)
Es izbaudīju laiku, ko pavadīju tur, es piepildīju savu dienu, es mēģināju no tās dienas dabūt maksimālu, un savā ziņā, man tas arī izdevās.
Jā, es šo to palaidu garām, kaut ko izdarīju ne tā, bet es iesaistījos, es biju laimīga. Tas man bija galvenais.
Tagad saglabāšu šīs lieliskās atmiņas un sajūtas, savā sirdī un prātā, lai vnm atcerētos šo skaisto dienu. ILY.
Jā, es izdarīju arī kādu labu darbu. Un man pašai prieks par sevi.
Es reaģēju ļoti ātri, tādejādi, iepriecinot vienu meiteni. Un patiesībā, arī sevi. :]
Bija tā, ka mēs [Es, mamma un māsa] gājām no skatuves uz arēnu. Mums priekšā (uz pretējo pusi) gāja divas meitenes. Vienai no viņām uz pleciem bija uzsiets Dinamo krekls.
Viņas gāja runādamies un diezgan ātri. Bija troksnis, jo skanēja mūzika un apkārt sarunājās cilvēki...
Tai meitenei nokrita Dinamo krekls no pleciem un nokrita uz ielas. Viņa to nepamanīja, viņa gāja tālāk.
Sākumā es domāju: Paņemt kreklu un tad skriet viņai pakaļ vai skiet pakaļ viņai un pateikt par kreklu. Bet tad es sapratu, ka tad, ja došos pēc krekla, tad varu pazaudēt pašu meiteni un pēc tam vairs neatrast, tāpēc aši skrēju pakaļ meitenei.
No mugurpuses, pasitu viņai pa plecu. Es viņai pastāstīju, ka viņai krekls nokrita, viņa devās tam pakaļ, bet es uz savas ģimenes pusi, kas bija pie tā nokritušā krekla.
Viņa smaidīdama gāja man garām un teica man: "Paldies! :)"
Tas bija jauks notikums un man bija prieks palīdzēt. :))
Es jutos arī labi drēbēs, ko otra māsa man bija iedevusi, viss bija ideāli!!!
Nevaru vien sagaidīt spēli Arēnā Rīga.
Es tiešām vēl nezinu, uz kuru spēli es tikšu, bet ceru, ka tas būs drīz.
Jo: šajos svētkos es tiešām nepaspēju `noķert` daudzus spēlētāju, bet nez kā man izdevās noķert Miķeli. ;D
Un arī tāpēc, ka būt svētkos un spēlē, ir divas atšķirīgas lietas. :)
Padzirdēju arī kādu satraucošu un man ļoti izdevīgu ziņu, kas nākotnē man ļoti noderēs. ;)
Kaut man viss izdotos! :]]
Paldies visiem organizētājiem, vadītājiem, hokejistiem, dziedātājiem, līdzjutējiem, arī manai mammai, par to, ka šī diena bija tik superīga un neaizmirstama.
Un mammai, par to, ka piekrita mani vest un darīt mani laimīgu. :)
Viņiem visiem tas izdevās.! :*
- Jā, es biju mazliet kautrīga un sabijusies, jo nekad iepiekš tādā pasākumā, kur tik daudz zināmu, bet dzīvē neredzētu, un slavenu cilvēku, nebiju bijusi.
Bet es lēnām pieradu un sāku justies droši.
Hārčijs mani iedvesmoja. ^.^
Lai veiksmīga un izdevusies šī sezona!
Novēlu: Iegūt Gagarina kausu, ja nē, tad pakāpties par vismaz vienu solīti uz priekšu, salīdzinājumā ar pagājušo gadu! (:
*Ar nepacietību gaidu pārbaudes spēles, trešo sezonu un mūsu pirmo vārtsargu!
